444444
February 23rd, 2019 A_lopsNeticēju, bet atkal ir sasniegts smukais skaitlis uz odometra. Šoreiz 444 444 km.
Turpinājums no 333 333
Auto joprojām ripo un lielāka daļa kilometru nobraukts ar gāzi. Kopumā kopš 2015. gada jūlija auto iztērēts ap 5,2K EUR. Vidēji mēnesī sanāk kādi 115 EUR dažādos remonta/apkopes izdevumos. Daļēji pats arī esmu vainīgs, jo sanāca pārkarsēt motoru un apmaksāt automehāniķu izklaidi to izjaucot, slīpojot galvu un saliekot atpakaļ. Un tā divas reizes… Nerunājot par salonā aizmirstu pusapēstu Skittle paciņu, ko kāds garnadzis sakāroja un salauza durvju slēdzeni. Dārgākā skittle paciņa, ko līdz šim esmu redzējis.
Vai sasniegšu 555 555 km slieksni. Nav baigā pārliecība, jo sāls un vecums sāk darīt savu.
Šoreiz pievērsu skatu Kurzemes pusei un nolēmu realizēt jau sen plānoto ideju pa Ances apkārtnes upju izbraukšanu. Plānā bija netradicionāls maršruts, kur ir arī pa kādam izaicinājumam nevis mierīga aira vicināšana pa lielas upes vidu. Sākotnēji plānoju nedēļas nogales braucienu, bet pēc kāda laika pēc dalībnieku vēlmju apzināšanu pārcēlām visu pasākumu uz 5-dienas vakaru un 6-dienu. Laivas veikli sarunāju ar 
dzīgi kā 
apnicis gulēt TEZ-tour piedāvātajos apartamentos, kur vismaz pāris cilvēki vienmēr guļ virtuvē, bet maksāt kā par pieklājīgām mītnēm. Šogad devāmies uz St Anton kūrortu Austrijā. Plānošana kopumā noritēja diezgan raiti. Vienīgais pārsteigums bija ar nomas busu, jo 2 dienas pirms izbraukšanas busa iznomātājs paziņoja, ka auto aizkavējies eiropā un nebūs pieejams. Nācās ātri atrast citu uzņēmumu kam ir pieejami auto, bet paveicās un izdevās atrast 2016. gada Renault ar 50K nobraukumu. 
pie savas zobārstes, kas strādā Šarlotes poliklīnikā. Kā kārtīgs apmeklētājs atradu reģistrācijas telefonu un zvanu pierakstīties. Vieta populāra dēļ cena/kvalitātes ziņā un rindas pamatīgas. Piezvanu vienu reizi, 5 min. paklausos mūziki un metu mieru, nākošajā dienā atkārtoju un tas pats. Pēc trešā mēģinājuma pameklēju citas iespējas un poliklīnikas mājas lapā atradu lielisko epierakstu.
Šoreiz braucu viens bez Dainas un ķipara. Vienojāmies, ka vēlāk palaidīšu savu sievieti ar draudzenēm uz nedēļu atpūsties.
svaiga gaisa uzņemšanas kūres dzīvojoties pie vecvecākiem. Tā nu kādu laiciņu braukājam ik pārdienas uz Valmieru, lai vecākus pēc tam tomēr atpazīst. Nedēļas nogali arī nolēmām pavadīt Valmierā, bet sēdēt telpās, kad ārā ir saulains laiks neliekas prātīgi. Apskatījāmies kartē, kas tuvumā ir tāds ievērības cienīgs un ko vēl neesam apmeklējušu – acīs iekrita Burtnieka ezers. 
Šogad mazliet pamainījām formātu un devāmies laivot jau 5-dienas pēcpusdienā un beidzām 6-dien vakarā. Pēc neliela pārdomu brīža izvēlējāmies Mazo Juglu, kā upi pa kuru braukt. Laivas, tāpat kā iepriekšējā gadā ņēmām no “Mežvidiem”. Visu var sarunāt un arī cenas sakarīgas. Tad nu par visu sīkāk… 14:00 cēlos augšā no savas darba vietas un devos meklēt pārējos kolēģus, kas kopā ar mani bija sarunājuši braukt uz Suntažiem. Pagāja krietns laiciņš kamēr visus sameklēju. Viena klejoja pa stāvvietu mana auto meklējumos apkrāvusies ar mantām, cits darīja to pašu, bet tikai vēl pēc 10 min. Ne bez pūlēm, bet savācāmies. Gaidot vēl izrunājām iepriekšējo gadu piedzīvojumus, dažādo pieredzi un mantu daudzumu, kas katram līdzi. 
pie viena arī mazliet paslēpot. Šogad izvēlējāmies Vācijas alpus. Vecāki bieži skatās biatlonu un šajā kūrortā it kā trenējoties Vācijas izlases biatlonisti, kā arī netālu esot smukas pilis un dažas slēpošanas trases. Dzīvošanu rezervējām pilsētiņā ar nosaukumu Lenggries. Izbraucam sestdienas rītā, jau ierastajā sastāvā – busiņš un vieglā automašīna. Šogad nebrauca Sco ar Sanitu, bet visi pārējie kā iepriekšējos gados. Tā nu sakrāmējam man tas mašīnās un ap desmitiem jau esam Statoil, lai uzpildītos līdz lūpai. Laiks lielisks, sola aukstumu, bet mēs dodamies prom no tā uz dienvidu pusi. 
un pieteicos par projekta vadītāju vienā klienta projektā. Nepagāja ne pāris nedēļas, kad klients uzaicināja piedalīties radošajā darbnīcā jeb workshopā. Jābrauc uz Augsburgu, Vācijā. Pirmo reizi dzirdēju par tādu pilsētu un nācās veikt nelielu izpēti. Izrādās, ka tā atrodas netālu no Minhenes. Labā ziņa uz Minheni lido Airbaltic, bet sliktā, viņi ielido 9:00 uz izlido ap 18:00, kas pēc būtības nozīmē, ka tad jāpavada vismaz papildus 2 dienas Vācijā. Ceļojumu speciālists atrada variantu ar lidošanu caur Frankfurti. Turp braucot ap vieniem dienā un atpakaļ nākošās dienas rītā.