Lielā slēpošana 3. daļa
Kā jau iepriekš pieminēju, tad bija aizdomas, ka pēdējā dienā mums spīd pūderis. Un tā arī bija! No rīta izejot ārā – līst lietus un laiks ir riktīgs draņķis. Aizejam līdz pieturai un ar pirmajiem skibusiem tiekam līdz “Kaķīškalna” pacēlājam. Ceļoties augšā vienā brīdī lietus beidzās un snieg sniegs. Visi koki apsniguši un redzu, ka būs labi. Sniegs sasnidzis vismaz 20-30 cm un turpina snigt. Spēcīgais vējš uzreiz aizdzen ciet jebkuru izbraukto risi pūderī. Jau ar pirmo nobraucienu kopā ar Ivi braucam ārpus trases un meklējam labākos pūdera laukus. Un mēs atradām TĀDU pūderi. Visu dienu to vien darījām, kā vagojām svaigi uzsnigušo sniegu. Sliktā redzamība braukšanu padarīja daudz interesantāku, jo uz baltā sniega pilnīgi nevarēja redzēt reljefu un sanāca negribot uztaisīt kārtīgu palēcienu negaidot uzbraucot uz kāda pakalniņa vai bedres. Vidēji katrā nobraucienā sanāca pāris reizes iestigt sniegā un tas parasti beidzās ar iekrišanu tajā līdz pleciem 🙂
Atradām vienā nogāzē ideālu svaigā sniega klājumu un mēģinājām uz to tikt, bet ar pirmo reizi nesanāca uzbraukt. Ceļoties augšā ar pacēlāju redzam, ka trīs citi snoveri ieskrējušies pa mūsu pēdām tiek līdz korei un pirmais sāk sķelt svaigo sniegu nogāzē. Pēkšņi sniegs ap to snoweri saplaisā un kāds iebļaujās lavinen un tiešām sākās lavīna. Snoweris, kas sāka braukt nokrīt un redzu, kā viņš mēģina noturēt galvu virs sniega kamēr lavina nes viņu lejup pa kalnu. Pēc kādiem 50-100 metriem viss norimst un džeks izkašājās no sniega laukā. Tiešām paveicās, jo pēc 5 min. mēs būtu tieši tur braukuši 🙂
Vēl gandrīz ieslēdzām apdrošināšanu, jo abi ar Ivi pēdējā nobraucienā izdomājām braukt pa jaunu nogāzi. Lēnām slīdam, izvēlamies virzienu un dodamies uz turieni. Pēkšņi jūtu, ka pakalnā, kur vajadzētu būt nelielam kritumam ir stāva nogāze un laižot pa taisno dēlis uzņem kārtīgu ātrumu. Nolemju griest pa kreisi, lai mazliet piebremzētu, ar acu kaktiņu pamanu, ka Ivim līdzīga problēma, bet viņš izdomājis griest pa labi un mēs abi ejam uz sadursmi. Cērtu dēli sniegā un griežu cik varu pa kreisi, abi samainamies tikai pārdesmit centimetru attālumā, saskatamies – paveicās 😀
Dienu noslēdzot nobraucām pa X2 Freeride trasi – normāla kapāšana lejup pa pūderi. Ivis mazliet iestrēgst uz klintīm, bet viss beidzās labi un kāpjot pacēlājā galvā ir doma – šī diena bija tā vērta, lai brauktu uz alpiem!
Vakarā kopā ar Ivi un Aiju aizejam uz Tauren SPA, kas atrodās starp Kaprun un Zell Am See. Tur reāli pārmaksāju 🙂 Tā kā ir aizmirstas peldbikses, nākās pirkt uz vietas un nekas lētāks par 25 EUR nav pieejams. Paša SPA zona ar baseiniem maksā 16 EUR + ir vēl SAUNAWORLD, kas maksā 9 EUR. Kopā vēl 25 EUR. Izstaigājam visus baseinus – tiešām jauki. Sālsūdens, sportiskais baseins, visādi burbuļ, straumj utt. baseini. Tad ejam uz saunām. Tur viss sadalīts divās daļās – tūristiem, kas grib izmantot peldbikses un peldkostīmus un vietējiem, kas atbalsta sēdēšanu pirtī pa pliko. Apģērbtajiem ir pieejamas tikai 3 pirtis. Tāds nekas īpašs. Savukārt ja iet pa pliko, tad tur ir tāda izvēle. Es saskaitīju vismaz 6 pirtis + 2 aukstos baseinu + vienu lielo baseinu. kā arī guļamkrēslus, kur atlaisties. Ja ļoti negrib plunčāties baseinos, tad izdevīgi ir ņemt Saunaworld pa 9 EUR un iet pirtīs + vietējos baseinos. Protams, tas ir izdevīgi tad, ja nav kompleksu sēdēt pirtī ar svešiem cilvēkiem plikam 🙂
Sestdienas rītā jau laicīgi esmu savācis mantas un skatos TeVee. Džeki iepriekšējā vakarā izfiltrēja visu atlikušo alu un ir tāda normāla “poha”. Pulkstens 9:55, atverās durvis un namiņa apsaimniekotāji pasaka, ka mums ir 10 min. lai izvāktos 😀 Izrādās visi zināja, ka telpas jāatbrīvo līdz 10:00, bet likās, ka kuram tad gribēsies sestdienā 10:00 nākt mest mūs ārā. Izrādās ir kam gribās 🙂
Ļoti ātri sakrāmējam busu un sākam ceļu mājup. Piestājam iepirkšanās centros un tad jau braucam uz bāņa un dodamies uz māju pusi. Buss joprojām spļauj dīzeli un apstājoties no visām malām pil. Ik pa brīdim ieslēdzās kaut kāda brīdinājuma lampiņa un atslēdzās turbīna. Tas nozīmē, ka busu nākas izslēgt un iedarbināt pa jaunu. Jau esam uz Čehijas bāņa un pēkšņi mašīna noraustās un lēnām noripojam ceļa malā. Auto vairs nav piedarbināms… Viss ir slikti. Pārbaudam vēlreiz visus rādītājus un degvielas līmenis no diviem klučiem pēkšņi nokrītās uz nulle. Izrādās Renault ir tāds niķis, ka degvielas rādītājs mēdz iestrēgt. Izliekam avārijas trijstūri un domājam, ko darīt. TomTom atrodam, ka netālu ir benzīntanks. Domāts darīts, noripināmies ar busu lejup no kalna, kas ir kādi 400 metri un džeki dodās pēc dīzeļa. Nepaiet ne stunda un bākā ielejam 10l, pāris atslēgas apgriezieni un mašīna atdzīvojās. Velkam tālāk uz tuvāko benzīntanku, kur uzpildamies un domājam, ko darīt. Ar 100l esam nobraukuši ap 650 km… Viss buss ir dīzelī, pat no aizmugures āķa pil dīzelis. Ivis sazvanās ar īpašnieku un saucam servisa džekus, lai mēģina salabot.
Servisa džeks atbrauc tiešām ātri. Paskatās, kas pa problēmu un ieraudzījis, ka esam 8 cilvēki saprot, ka nevarēs aizvilkt mūs. Pasakam, ka varam braukt paši, bet lai viņš rāda ceļu. Tā tiekam līdz kaut kādam servisam Brno. Tur pāris stundas nosēžam istabā ar trīs krēsliem līdz uzzinam diagnostikas rezultātus. Ir ieplīsusi pirmā sprausla un gar to motors dzen garām dīzeli. Atkal tiek saskaņots viss ar īpašnieku un tiks taisīts remonts. To gan var izdarīt tikai no rīta un maksā tas 690 EUR.
Paņemam mantas un dodamies uz hoteli kuru mums ir sarunājis tas servisa džeks. Izrādās džeks ir tīri izpalīdzīgs. Izsauca taksi un arī pats bez maksas aizveda 4 no mums līdz hotelim. Nekad nebiju tik ātri braucis autoevakuātorā 😀 STOP zīmes – tas jau tikai informācijai, kurš teica, ka 90 grādu līkumu ar evakuātoru nevar izņemt nenometot gāzi 🙂 Pēc tam uzzinam, ka ar taksi braukušiem arī ir gājis jautri – uz šosejas 150 km stundā, līkumos esot gājuši ar kaucošām riepām un pa vidu tam taksists mēģinājis notirgot kaut kādas mantas 😀 😀 😀
Redzēs vai šodien tiksim līdz Latvijai 🙂
March 21st, 2011 at 11:35 pm
Ko lai ssaka – par busu STILĪGI 🙂 Bet nu jums noteikti tai sakarā bija jautri, zinot kompānijas sastāvu 😀