Šogad nolēmu atkal savest kārtībā zobus. Parasti eju uz pārbaudēm reizi gadā, bet kaut kā sanāca vienu reizi izlaist un tagad ir iekrājušies darbiņi. Sākumā aiztaisīja dažus sīkumus un nosūtīja uz kanālu pildīšanu stomotoloģijas institūtā. Zināšanai – kanāli = 250 EUR 🙂 Read the rest of this entry »
Pēdējos pāris gados mani bija apsēdusi neveiksmju sērija, kas bija saistīta ar briežiem. Medību laikā es tos satiku, bet nekādi nespēju nomedīt. Divi lieliski briežu buļļi no manis vnk aizmuka, lai gan bija pa šāvienam un arī tika šauts.
Vienā no mastiem atrastais brieža rags
Analizēju un meklēju attaisnojumu, kādēļ tā notikās. Vienu reizi pie vainas nepareiza munīcijas izvēle. Bezsvina karabīnes lodes DynamitNobel Evo joprojām ir tikai smukas uz papīra un ja trāpa ļoti precīzi. Savādāk ir “zombijcūkas” un brieži, kas pēc normāla šāviena aiziet neatskatījušies. Otrā gadījumā pats sanervozējos un aizšāvu garām. Kā saka – negāja man ar tiem briežiem nu galīgi. Read the rest of this entry »
Pirms pāris dienām Ivis piedāvāja agrā sestdienas rītā aiziet 
paskatīties uz zosīm. Hmm, iepriekšējā vakarā atbraucu no Viļņas, bet zosis tomēr ir baigā štelle. Ceļos piecos un ap sešiem esmu Ķemeros. Saģērbjos un laižam uz laukiem. Ir jau oktobra beigas un nezinam vai visas zosis vēl nav aizlidojušas prom. Pirms gada pamanījām vienu nopļautu kukurūzas lauku, kur zosis bija ļoti daudz. Šoreiz atkal braucam uz to pašu vietu. Pa tumsu uzejam uz lauka, uzstādam māņu zosis un paslēpjamies krūmājos. Es sēžu akmens čupā, Ivis paliek netālā grāvja malā. Read the rest of this entry »
Noslinkoju un 
uzreiz neuzrakstīju par to, kā izmantoju kolēģu uzdāvināto dāvanu karti. Pagājušajā gadā, kad palika apaļi gadi kolēģi uzdāvināja 4 min. lidojuma Aerodium. Tajā vasarā kaut kā nesanāca aizbraukt. Šogad pavasarī un vasaras sākumā arī nebija līdz lidošanai, kā arī viņi paši bija uzsākuši rekonstrukciju un nestrādāja. Vienu brīdi saņēmos un pieteicos, ka nākšu izmantot savu dāvanu karti. Pieminēju arī to, ka dāvanu kartei termiņš beidzies, bet saņēmu atbildi, ka viss kārtībā, lai tikai braucu. Read the rest of this entry »
Pēdējās pāris nedēļas nogales dienas, kad nedzīvojos ar mazo pavadīju 
Ķemeros strādājot pie jaunās pirts siltināšanas. Kā nekā drīz paliks vēss un ja grib strādāt tur arī pa ziemu vajag, lai iekšā ir silts. Darbi pie šī soļa jau sākās kādu mēnesi atpakaļ, kad samēriju cik daudz visa kā vajadzēs un noorganizēju atgādāšnu uz Ķemeriem. Kopā sanāca baigā kaudze ar vates ruļļiem un kas patīkami – pēc visa izdarīšanas pāri palika tikai pāris plākses un tās pašas tiks izmantotas. Read the rest of this entry »
Svētdien vakarā izejot ikdienas pastaigā ar mazo, pamanīju, ka viena no ratu aizmugurējām riepām palikusi galīgi mīksta un stumjot ratus izdod žēlīgas skaņas. Mīlot kārtību un negribot atņemt darbu profesionāļiem nolēmu nākošajā dienā ejot uz darbu ievest riepu velodarbnīcā, kas atrodās pavisam netālu no biroja. Uz Brīvības ielas un Gustava Zemgaļa gatves stūrī. Tieši blakus Brīvības ielas veloceliņam. Sākās viss jau lieliski. Apsveicinos ar džeku, kas tur rosijās pa remonta stūrīti un pastāstījis savu bēdu saņēmu solījumu, ka stundas laikā būs gatava un kā jauna. Read the rest of this entry »
Beidzot ir sanācis pabūt arī šajā leģendām apvītajā namā, kur rodas dzīvības. Būs interesanti…
Pēc vairāku gadu briešanas beidzot saņēmos un noorganizēju nelielu laivu braucienu
Abavas tilts
savai komandai. Sākotnējā plānā bija doma braukt pa kādu no mazajām un nepieradinātājām Kurzemes upēm, bet beigās pārdomāju un izvēlējos pārbaudītu vērtību – Abavu. Izdevās par ļoti saprātīgām naudām sarunāt turpat Kandavā trīs 4-vietīgās laivas jeb peldošos autobusus. Laivas dabūju šeit un kopā tas izmaksāja 20 EUR/dienā par laivu. Serviss ar laivu atvešanu/aizvešanu un maršruta apstāstīšanu arī ļoti labs. Vienīgais mīnus šīm laivām, cietie sēdekļi un mazliet neērtā sēdēšana, jo nevar tik ērti izlaisties, kā 2-vietīgajās laivās. Maršrutu izvēlējos diezgan izaicinošu: no Kandavas tilta līdz Abavas rumbai. Sanāca virs 20 km.
Trešdienu rītos man ir peldēšanas nodarbība. Parasti ejam kopā ar Ivi un Aiju. Tas ir pats labākais veids, kā sevi motivēt saņemties un arī neliela sacencība ūdenī. Vakar sazvanījos un uzzināju, ka mani biedri nebūs, bet tā kā baseins drīz verās ciet uz remontu nolēmu aizbraukt izkustēties. Kā parasti ceļos 6:15 un īsi pirms 7-iem esmu pie baseina. Liekot auto vēl nobrīnos – maz mašīnu. Ejot uz ieeju man jau sāk rasties nelāgas aizdomas. Tumši logi un zīmīte, ka jūnijā baseins sākās no 8-iem. Sasodīts…
Nesen sanāca pēdējo gadu tizlākais izgājiens. Atgriežamies ar kolēģiem no pusdienām, biroja 1. stāvā izsaucu liftu. Parādās A lifts, bet redzu, ka kolēģis ielec C liftā. Aši uzmetu skatu cipariem displejā – ir vajadzīgais stāvs. Ar gariem soļiem metos lifta virzienā un priecīgs lecu iekšā. Brīdī, kad lecu iekšā lifta durvis jau ir sākušas vērties ciet un sanāca ar plecu un pēc inereces arī ar ceļgalu ieskriet lifta durvīs. Būkšķis pamatīgs, kāja stīva un locijās ar grūtībām vēl divas dienas… 🙂 Iekšā gan tiku, bet trakoti pukstēju par to, ka kolēģi durvis nepieturēja.
Šis pārspēja iepriekšējo gadījumu, kad skvošā pats sevi sasitu ar raketi.
